ES digitālais tirgus – pārsteidzoši skaitļi

Tehnoloģijas un inovācijas, datori un viedtālruņi, ātrs internets un tiešsaistes (online) pirkumi… Tāda sajūta, ka mums viss jau ir. Kas būs tālāk ? Iepazīstoties ar Eiropas Savienības (ES) statistiku un mērķiem vienota digitālā tirgus izveidē, izrādās, ka pats interesantākais mums vēl priekšā!

Digitālo tehnoloģiju iespējas izmanto tikai daļēji

  • Tikai 1,7 % ES uzņēmumu pilnībā izmanto digitālo tehnoloģiju radītās iespējas
  • Tikai 8 % ES uzņēmumu pārdod preces un pakalpojumus ārzemēs
  • Tikai 14 % mazo un vidējo ES uzņēmumu izmanto internetu kā pārdošanas kanālu
  • Tikai 15 % patērētāju iepērkas tiešsaistē citā ES valstī

Tirgus lielums

  • 250 000 000 eiropiešu ikdienā izmanto internetu un daudzi no viņiem izrāda interesi par iespēju iepirkties internetā no citas ES valsts
  • 500 000 000 patērētāju ir pieejami Eiropas uzņēmumiem, kuru noieta tirgus ir ES

Peļņa un ietaupījumi ar vienotu ES digitālo tirgu

  • 9000 € varētu ietaupīt mazie uzņēmumi katrā tirgū uz juridisko un tulkošanas izmaksu rēķina, ja ES dalībvalstu tiesību akti būtu saskaņoti
  • 415 000 000 000 € lielu ikgadējo peļņu Eiropas ekonomikai var atnest iekļaujoša digitālā vienotā tirgus ieviešana

Citi interesanti fakti

  • 18 % eiropiešu nekad nav lietojuši internetu
  • 22 % tiešsaistes pirkumu ikgadējais pieaugums
  • 52 % potenciālo pārrobežu pirkumu tiek bloķēti
  • 59 % ES iedzīvotāju var izmantot 4G tīklus
  • 64 % eiropiešu izmanto internetu, lai spēlētu spēles un lejupielādētu attēlus, filmas, mūziku (arvien biežāk no mobilajām ierīcēm)
  • 68 % tiešsaistes digitālā satura nodrošinātāju bloķē lietotājus no citām ES dalībvalstīm
  • 90 % darbavietu drīzumā būs vajadzīgas digitālās prasmes

Digitālais vienotais tirgus pagaidām neeksistē

ES savā teritorijā izveidojusi vienotu tirgu, kā rezultātā cilvēku pārvietošanās, preču, pakalpojumu un naudas aprite notiek tikpat brīvi kā vienas valsts teritorijā. Tomēr gan uzņēmēji, gan patērētāji vēl joprojām sastopas ar būtiskiem šķēršļiem.

Digitālā revolūcija vēl priekšā

Internetam nav robežu, taču starptautiskajā tirdzniecībā vēl joprojām eksistē nozīmīgi ierobežojumi. E-komercija starp ES dalībvalstīm attīstās lēnāk nekā valstu iekšienē, turklāt ievērojami atšķiras dažādu valstu noteikumi, standarti un prakse. Valstu nodokļu sistēmu sadrumstalotība bremzē tirgus integrāciju un efektivitāti.

Gan patērētāji, gan mazie un vidējie uzņēmumi izrāda pieaugošu interesi par tirdzniecību visas ES ietvaros. Kopš 2015. gada ES ir sākusi veikt svarīgus pasākumus, lai digitālā vienotā tirgus ideju tuvinātu realizācijai.

Ģeogrāfiskā bloķēšana

Pagaidām vēl sastopamies ar diskriminējošu praksi, kas tiešsaistes klientiem liedz piekļūt un iegādāties preces vai pakalpojumus no tīmekļa vietnes, kas atrodas citā ES dalībvalstī. To sauc par ģeogrāfisko bloķēšanu (geo-blocking).

Diskriminācijas beigas

ES mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi precēm un pakalpojumiem, likvidējot diskrimināciju un aizliedzot atšķirīgu maksāšanas nosacījumu piemērošanu tādu iemeslu dēļ kā klienta valstspiederība, dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības veikšanas vieta. Pret tiešsaistes pircējiem no citas ES dalībvalsts jāizturas tāpat kā pret vietējiem pircējiem.

Līdz 2018. gada Ziemassvētkiem visiem eiropiešiem vajadzētu būt nodrošinātai iespējai iepirkties tiešsaistē, netiekot bloķētiem vai pārmaršrutētiem uz citu tiešsaistes saskarnes versiju.

Tikai mieru

Vienlaikus netiks aizliegta cenu diferenciācija, tāpēc tirgotāji varēs brīvi piedāvāt atšķirīgas cenas un orientēties uz noteiktām klientu grupām konkrētās teritorijās. Turklāt tirgotājiem nebūs pienākuma piegādāt preces klientiem ārpus dalībvalsts, uz kuru tie piedāvā piegādi.

Jūs jau esat gatavi vienota ES digitālā tirgus priekšrocībām ?


Informācijas avoti:

© Eiropas Savienība, 2017